Pārklājumi.

Bieži nākas redzēt motociklu karterus, kas notīrīti ar tā saucamo smilšu strūklu. Īstenībā ar smiltīm strādāt ir ļoti bīstami, jo smilšu putekļi, iekļūstot plaušās, var radīt neārstējamu slimību silikozi. Smiltis arī ātri sasitas putekļos, un ar tām strādājot vilkmes skapī, praktiski redzamība ir ļoti apgrūtināta. Tādēļ smilšu strūklas aparātos izmanto korundu (alumīnija oksīdu) vai kādu citu abrazīvu pulveri, kas tik ātri nesasitas un nerada putekļus. Ar smilšu strūklu apstrādātas alumīnija detaļas ir matētas pēc izskata, tās ļoti ātri smērējas un tās notīrīt var tikai mazgājot. Matētā virsmā kļūst redzami spīdīgi nobrāzumi no tērauda atslēgu pieskaršanās. Šī matētā virsma strauji korodē mitruma iedarbībā. Smilšot alumīnija detaļas pieļaujams tikai korozijas attīrīšanai, piemēram, pirms metināšanas un pirms fosfatēšanas vai krāsošanas. Smilšu strūklas aparātā ieberot smalkas pulverveida stikla lodītes un apstrādājot ar tām alumīnija vai citu krāsaino metālu virsmas, tās praktiski tiek pulētas. Lodītes pretēji korundam, kas atver poras, aizver virsmas poras un piegludina nelīdzenumus. Pēc apstrādes ar stikla lodītēm virsma iegūst pusmatētu satīna spīdumu, un netīrumus no tās iespējams noslaucīt ar lupatu. Tomēr arī šādu virsmu ieteicams apstrādāt ar smalku nerūsējošā tērauda kracbirsti, kas šo virsmu padara „dzīvu" un spīdīgu. Tālāk būtu nepieciešams virsmu aizsargāt ar kādu vasku saturošu līdzekli, piemēram, ar AUTOSOL pastu, ar kuru iespējams arī virsmu pulēt izmantojot mīkstu audumu. Šis līdzeklis ļoti labi der arī hromētām un niķelētām virsmām. Pēc pulēšanas alumīnija sakausējuma detaļas rūpnieciski parasti anodē vai pat niķelē un hromē speciālos elektrolītos.

Ja alumīnija sakausējuma detaļa vai jebkura cita krāsainā sakausējuma detaļa jākrāso, tad pēc strūklošanas būtu jālieto fosfatējoša grunts, piemēram, VL -02 (Rīgas Laku un Krāsu Fabrikas izstrādājums), kas ir 2 komponentu, vai arī vienkomponenta melno fosfatējošo krāsu KEPHOS 1096, kuru ražo Lielbritānijas firma Henkel. Šie pārklājumi uzklājami ar otu vai pulverizatoru tikai 5 - 7 mikronu slānī un tie pasargā detaļu zem krāsojuma no ūdens izraisītas korozijas gan melnajiem, gan krāsainajiem metāliem. Praktiski tas izskatīsies tā, ka detaļas, kas krāsotas ar fosfatējošu grunti, kalpos ilgāk, un krāsa uz tām noturēsies daudzkārt ilgāk nekā uz tādām detaļām, kas nav krāsotas ar fosfatējošo grunti. Tam ir vienkāršs izskaidrojums - šo gruntskrāsu sastāvā ir fosforskābe, kas ieēdas metālā un to fosfatē, t.i. padara noturīgu pret mitruma ietekmi. KEPHOS 1096 savas atmosfēras noturības dēļ var tikt izmantots uz skrūvēm, uzgriežņiem un motora plāksnēm kā pusmatēts vai matēts pārklājums bez turpmāku krāsas slāņu uzklāšanas. Tas ir pietiekoši noturīgs, lai to, piemēram, izmantotu seno ieroču vai motociklu stiprinājumu detaļu restaurācijā. Ja ar KEPHOS 1096 apstrādātu detaļu pēc uzklāšanas patur 130 grādu temperatūrā 1/2 stundu, pārklājums vairs nešķīst ne acetonā, ne citos šķīdinātājos. Temperatūras iespaidā detaļas matējums kļūst izteiksmīgāks nekā žāvējot istabas temperatūrā.

Runājot par krāsām ar izcilu nodilumizturību, varu pieminēt tikai 2 tipus - veco un iespējams sen aizmirsto karstās žāvēšanas melamīna sveķu emalju ML-12 (žāvēšanas temperatūra 130°C) un poliuretāna emalju, kas ir auksti žūstoša. Abas šīs krāsas ir salīdzinoši grūti krāsojamas, taču to nodilumizturība un elastība ir ievērojami pārākas par vairumu citu akrila, sintētikas u.c. krāsām. Tādēļ šīs krāsas var droši izmantot motociklu rāmju, riteņu feļļu u.c. „atbildīgu" un slogotu detaļu krāsošanai.